Armēnija (hy; Hayastan), oficiālais nosaukums — Armēnijas Republika (Հայաստանի Հանրապետություն; Hayastani Hanrapetut’yun), ir valsts Eirāzijā, starp Melno jūru un Kaspijas jūru, Aizkaukāza dienvidu daļā. Tā robežojas ar Turciju rietumos, Gruziju ziemeļos, Azerbaidžānu austrumos, Irānu un Azerbaidžānai piederošo Nahčivanu dienvidos. Armēnija ir unitāra, daudzpartiju, demokrātiska nacionāla valsts un viena no senākajām civilizācijām pasaulē ar bagātīgu kultūras mantojumu. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Erevāna. Valsts valoda — armēņu valoda, aptuveni 98% iedzīvotāju ir armēņi.
No 9. līdz 6. gadsimtam mūsdienu Armēnijas un Turcijas teritorijā pastāvēja Urartijas jeb Urartu lielvalsts ar galvaspilsētu Tušpu (tagadējā Vana), kas vēlāk nonāca atkarībā no lielākajiem kaimiņiem — Asīrijas, Babilonas. Pēc tam tā bija satrapija Ahemenīdu Persijas impērijā, līdz to iekaroja Maķedonijas Aleksandrs. Armēnijas stratēģa Artašesa 189. gadā p.m.ē. dibināto valsti dēvēja par Lielarmēniju, lai atšķirtu to no t.s. Mazās Armēnijas, kas atradās pie Vidusjūras. 2. gadsimtā Armēnija kļuva par Romas impērijas provinci, 301. gadā valdnieks Trdats III (286—330) par valsts oficiālo reliģiju pasludināja kristietību. 387. gadā Lielarmēniju iekaroja un sadalīja savā starpā Bizantijas impērija un Persijas Sasanīdu valsts, vēlāk lielākā daļa armēņu apdzīvoto apgabalu tika iekļauti Osmaņu impērijā.
